Mainza (Mainz)

1 Sākums.
Mainza ir viena no Vācijas pilsētām, kas arī skaitās viena no Bavārijas pilsētām, kas savukārt ir viena no Vācijas federālajām zemēm.
Interneta tīmekļos var atrast lērums informācijas par šīs pilsētas vēsturisko nozīmi un tās senumu... Atklāti sakot, nonākot šajā vietā, nevarētu teikt, ka biju vīlusies, bet pavisam noteikti biju gaidījusi ko citu. Varbūt, ko līdzīgāku Zalcburgai vai kādai citai nelielai, skaistai un vēsturiskai pilsētai.

(Pārejot pāri upei redzēsiet mazu baltu mājiņu, tas ir jauks gaišs restorāns 2 stāvos, kas atrodas pie pašas upes.)

Lai gan Vācija un Austrija ir kaimiņvalstis ar vāciski (dažādos dialektos) runājošiem iedzīvotājiem, tomēr Vācijā ir jūtams manāmi vēsāks stils jūtams gan cilvēkos, gan arhitektūrā, jau nerunājot par ēdienu. It kā līdzīga virtuve, taču garšas ziņā, vāciešu virtuvi var nosaukt par sliktāku un zemāk stāvošu nekā plēkans ēdiens.
Visiem zināms fakts, ka latviešu virtuvē ļoti lielu vietu ieņem vācu, krievu u.c. valstu tradicionālās virtuves, taču pavisam noteikti mūsu štovētie kāposti un cūkas stilbiņš ir daudz gardāks (ņemot vērā, ka neēdu cūkas gaļu).
Un tā par ceļojumu.
Izlidojām 29. decembrī ar avio sabiedrības Ryanair gaisa kuģi, no Rīgas RIX uz Hahn - Frankfurt.
Tā kā līdz autobusam bija vairāk kā 2 h, ieturējām maltīti pirms 80km garā ceļa līdz pilsētai Mainz.
1. pusdienas Vācijas lidostā, kafejnīcā "Pizza e pasta" (ar tradicionālo vāciešu ēdienu). 2 pers., cenas izteiktas €:

Schnitzel Wiener Art (Vīnes šnicele)                                                        8,50

Nurnberger Rostbratwurst (tredicionālās vācu desiņas)                            7,50

Knoblauchbrot (ķiplokmaize)                                                                  1,50

Alus (Bit) 0,5l                                                                                         3,60

Schnitzel Wiener Art

Nurnberger Rostbratwurst 

Kopumā, nekas īpašs, taču pirmo reiz ēdu siltus skābos kāpostus ar krējumu (ne īsti sautēti, ne štovēti), kas tika pasniegti pie desiņām. Klāt pie otrajiem ēdieniem atnesa trīs burciņas ar dažādiem sinepju paveidiem.

Pirmā apmešanās vieta Novotel Mainz, 4-zvaigžņu viesnīca, Augustusstrasse 6. Maksa par trim naktīm - 177€, brokastis nav iekļautas cenā.

Numuriņos pieejams WIFI, taču par papildus samaksu (9€/h).

Pagrabstāvā sekls baseins (dziļākā vieta - 1,45m), baseina otrā galā burbuļvanna.  Tur pat atsevišķā telpā ir arī turku un krievu pirtis, auksts āliņģis un vieta atpūtai, kur daudzi staigā kaili, neskatoties uz to, ka šīs telpas ir abiem dzimumiem. 

Ja vēlaties izmantot kabīnīti, kur atstāt mantas, ņemiet līdzi 1€, vai arī var nobraukt jau halātā.

Čības un halāts jāprasa pie reception (lai uznes uz numuriņu).

Viesnīca atrodas labā vietā, netālu gan no stacijas, gan no centra. Lai nokļūtu centrā nepieciešams tikai iziet cauri daudzdzīvokļu nama skaistajam pagalmam ar strūklakām un nokāpt pa trepēm (slinkākajiem ir iespēja izmantot liftu).

Centrā ir daudz gan nelielu veikalu, gan lieli iepirkšanās centri.

Svētdienas dienā visi veikali un daudzi restorāni/krogi ir slēgti, vairāk restorāni atveras pēc plkst.17:00, taču ir arī vietas, kur otrādi, strādā līdz 17:00. Darba dienās veikali strādā līdz 16:00/17:00 un tad visi droši vien iet uz restorāniem, jo tie ir pilni.

Starp daudzajiem restorāniem, ir vairākas kebab-ieskrietuves, tradicionālā vācu virtuve (kas pārsvarā ir desiņas, Vīnes šnicele utt). Netālu no operas nama atradām arī vienu ķīniešu restorānu. Uz diviem paņēmām gaļu ar dārzeņiem (Chopsueys), cena 10,50€ (rīsi nāk klāt bez maksas), glāze sarkanā vīna - 3,40€. Lai gan zupas šajā vietā ir lētas, sākot no 2€, tomēr, neieteiktu ņemt, piemēram, saldi skābā gulašzupa (Peking suppe) nebija tā labākā. Maksa par zupu 2,80€. Alus (Weizen bier) maksāja - 2,80€.

Pārsvarā vairums vietās alus vidējā cena ir 3,50€ par 0,5l. 

Fish and chips

(Kādā sporta bārā - pabā (pub))

Lai gan no gandrīz visām pusēm ir apbūvēts, tomēr ļoti skaists un iekšpusē grezns ir Doms, jeb centrāla baznīca. Pretī tai atrodas restorāns & kafejnīca "Figaro", kas no ārpus izskatās kā restorāns, bet iekšā atgādina kafejnīcu, taču ēdiens ir ļoti garšīgs.
Pusdienas 2, Mainzas centrā:

            Barberie Ente Brust                                                                      15,50

            (pīles krūtiņa ar eļļā ceptām miklas kļockām, burkāniem un cepeša mērci) 

Parmigiana (vistas fileja ar spageti, sieru un 2 veidu mērcēm)           11,50

Konig Ludwig Hefe 0,5l (alu)                                                          3,70

Barberie Ente Brust

Parmigiana

Gaļa sulīga, garšvielas pietiekami, mērces garšīgas, tikai par mīklas izstrādājumiem kā garnīru neesmu sajūsmā, taču, ja pieņem, ka tas ir vietējais, var pagaršot. Burkāni labi izskatījās, bet bija gumijoti.  

Nedaudz tālāk paejot uz upes pusi  var redzēt Domu visā tā krāšņumā, ar tā priekšā sastādītiem dīvainiem kokiem. Šajā vietā atradīsiet kafejnīcu kur par 9€ līdz plkst. 15:00 varat ieturēt vēlās brokastis (brunch). Piedāvātajā klāstā ir gan jau ierastās lietas, kā jebkurā viesnīcā (tosti, džemi, dažādas uzgriežamās desas un sieri utt), gan dažādi salātu veidi un pat varētu teikt dažādi otrie, piemēram, dārzeņu sautējums, sāļā tarte, vistas spārniņi, vista karija mērcē, rīsi utt, kā arī vairākas mērces pēc izvēles.

Kā pēdējo no iespējamajām vietām kur paēst, varētu minēt "Maredo". Tas ir restorānu/kafejnīcu tīkls, kas atrodams vairākās Vācijas pilsētās. Pēc interjerā un ēdienkartes atgādina "Čili picu". Šajā vietā ieteicams būtu iepriekš rezervēt galdiņu, jo vakarā te ir daudz ļaužu.

Vakariņas "Maredo" diviem:

Gulaschsuppe (Gulašzupa)            4,20

Salatbuffet (salātu bārs - bufete)    5,30

Hauswein (glāze mājas vīna)         3,80

Ik vienā no Maredo restorāniem ir pieejams tā saucamais salātu bārs, jeb bufete. Ņem šķīvi un liec ko gribi un cik gribi no piedāvātā klāsta (dažādi svaigi, konservēti un marinēti dārzeņi, olas, konservēts tuncis, kāpostu salāti utt).
Kopumā var teikt, ka šī ir neliela pilsētiņa (ar kājām izstaigājama) ar daudzām baznīcām. Apmaldīties nevar. Lielākoties angliski neviens nerunā, bet saprasties var. Ja braucat iepirkties, tad šī nav īstā vieta, pat izpārdošanu laikā ar visām lielajām atlaidēm, šeit ir padārgi, taču liela izvēle jebkuram izmēram + jāņem vērā darba laiki, kas praktiski ne uz vienām durvīm nav norādīts. Taču, ja lidojat uz Frankfurti, tieši uz šo lidostu, ir vērts uz dienu vai divām palikt šajā pilsētā, kas ir pa ceļam.

Visbeidzot par galveno. 31. decembrī visi pārtikas preču veikali ir pārpildīti ar cilvēkiem, atšķirībā no mums ierastajiem, kad cilvēki pērk kaut ko svētku galdam, beigu beigās izejot no veikala pilniem maisiem, šeit visi pirka pāris preces, pārsvarā burgermaizes un pirotehnikas brīnumus, kā arī alkoholu. Lai gan bijām veikalā savlaicīgi, šampanieša pudeli paņēmām, gandrīz pēdējo.

Jauno gadu sagaidījām starp centru un viesnīcu (kas atrodas kalnā), līdz ar to sanāca stāvēt un balkonam līdzīga liela plača, no kura bija pārredzama visa Mainza.

Jaunajam gadam tuvojoties, kāds sāka skaitīt pēdējās sekundes, kam pievienojās visi pārējie un šaušana varēja sākties. Citiem šampanietis citiem pirotehnika. Salūts bija itin visur, sākot no tālākajiem pilsētas nostūriem līdz pat mūsu pašu atrašanās vietas. Tikai pāris metrus nostāk no pūļa katrs trešais laida gaisā savu pirotehniku, kurš liekot uz zemes,  kurš iespraužot jau iztukšotajā pudelē. Citiem trāpīja nedaudz pa kājām citiem gandrīz uzšāva uz galvas, bet kopumā bez ievainojumiem un viesiem bija jautri, it kā tā tam jābūt. Lielāko daļu salūta laikam neredzēju, jo biju uzlikusi kapuci un mēģināju aizsegt seju, tad ielīdām dziļāk pūlī un gaidījām, kad vismaz nedaudz pierimsies, lai tiktu atpakaļ uz viesnīcu. Apšaude kā kara laukā.

Nākamajā dienā, protams, viss bija piemēslots ar petaržu pārpalikumiem un pudelēm.