Frankfurte

Roamer Skvērs 

2 Turpinājums ceļojumam pa Vāciju (sākums Mainzā).

No Mainzas līdz Frankfurtei ir 40 km, ar vilcienu braucot, tas aizņems aptuveni 40min (vecais vilciens, nav ātrais). Biļetes cena ir 7,60€. Vilciens kursē diezgan bieži. Mainzā stacija ir tuvu vecpilsētai, Frankfurtē ir neliels attālums, gan līdz vecpilsētai, gan līdz iepirkšanās centram (ar kājām var aiziet, bet jārēķinās ar kādām 20 min), taču arī stacijas apkaimē ir lērums viesnīcu un veikalu ielas, pa kurām ejot, laiks paskrien nemanot. Tur pat arī ir iela, kas līdzinās vai arī ir kas līdzīgs sarkano lukturu ielai.

Frankfurtē palikām 5-zvaigžņu viesnīcā InterContinental, 14 stāvā. Viesnīca atrodas netālu no stacijas un netālu no upes, gar kuru ejot var nonākt līdz centram (vecpilsētai). Par divām naktīm samaksājām 150€. Par brokastīm ir atsevišķi jāmaksā, 30€ no cilvēka par vienu dienu.

Pirmajā dienā aizgājām līdz vecpilsētai kur ir daudziem zināmais laukums (Romer Square), ja ne pats laukums, tad skaisto māju rinda. Vienā no šiem namiem atrodas restorāns/kafejnīca "Romer Bembel", kurā arī iegājām nogaršot ko tradicionālu, nu un, protams, garšīgu. Tā kā īsti nevarējām izlemt, paņēmām kopīgu ēdienu uz diviem kurš ietvēra abu vēlmes - Roemer platte, kas ietvēra: 2 novārītas treknas cūkas gaļas šķēles, 2 cīsiņus, 2 aknu pelmeņus (kas pēc izskata atgādināja jocīga paskata bumbas), skābi (sutināti) kāposti, it kā kartupeļu biezenis un aizdomīga mērce (no pirmā skata atgādina cepeša mērci, bet iekšā kā saspiestas pupiņas, vai kas tamlīdzīgs). 

Roemer platte

Visgaršīgākās bija desas (cīsiņi, kā jau cīsiņi), to pašu var teikt par skābiem kāpostiem. Gaļa bija ēdama, priekš tiem, kuri mīl cūkas gaļu, vai arī mīl paēst, taču savādāk tā bija vizuāli nepievilcīga novārīta bieza gaļas šķēle. Aknu bumbiņu pirmais kumoss bija garšīgs, taču vai nu no tā, ka sāka atdzist, vai no tā ka aizgāja līdz smadzenēm, kas notiek mutē, jau katrs nākamais kumoss bija pretīgs (vairāk kā 3 nevarēju iedabūt iekšā). Ļoti savādi nepatīkama un pretīga garša. Mērce lai gan bija nesaprotams no kā taisīta, un paskats bija pretīgs, pēc garšas bija normāla. Visbeidzot kartupeļu biezenis. Nevaru iedomāties no kā vai kā viņi to taisīja, taču tas bija neēdams! Šķidra plastmasas pļura. Vairāk par vienu reizi neuzdrīkstējos pagaršot, lai gan bija vēlme, lai vismaz saprastu, kā kas tāds ir iespējams. 

Ēdienkartē bija rakstīts, ka minimālais cilvēku skaits šai porcijai ir 2 cilvēki. Porcija maksāja 18,90€, tikai nebija rakstīts, ka no katra (kopā 37,80€). Ņemot vērā ko esmu ēdusi vai mēģinājusi savā dzīvē atkarībā no apstākļiem, pavisam noteikti, šis ir pats pretīgākais ko esmu ēdusi, kaut vai atsevišķi "biezenītis". Alus šajā iestādē maksā 4,50€ (Kristallweizen).

Nākamajā pa taisnāko ielu no stacijas gājām pa veikaliem, līdz nonācām līdz debesskrāpjiem, kas uzreiz rada manāmu kontrastu iepriekš redzētajam Mainzā. Tālāk sekoja lielveikali viens aiz otra, starp tiem liels Samsung centrs. Iepirkšanās centrs, kurā var iegādāties drēbes, augšējā stāvā Samsung veikals ar bāra leti (kafejnīcu) un terasi.

Starp lielveikaliem, tur pat netālu jau izmēģinātais kafejnīcu tīkla "Maredo" restorāns. Šoreiz nolēmām pamēģināt dienas piedāvājumu (katru dienu 2 jauni dienas piedāvājumi). Ilgi nedomājot katrs paņēmām vienu. Vienam bija tītara fileja, vistu spārniņi, frī kartupeļi, barbeque mērci un viens piegājiens pie salātu bāra. Otram - steiks, cūku ribiņas, kartupeļi frī un barbeque mērce + uz abiem svaigas maizes groziņš ar garšīgu krējumveidīgu (tikai biezāku) smērējamo uz tās. PIrmais ko gribas piebilst, viss neizklausās tik traki, no visa bija pa mazletiņai, piemēram 3 spārniņi un neliels tītara gabaliņš. Drīzāk kā paliela, sātīga uzkodu plate. Katra no šīm "platēm" maksāja 7,80€.

Visbeidzot lielākais ar kulināriju saistītais piedzīvojums. Aptuveni pusceļā starp viesnīcu un centru Eiro tornī (Eurotower) apakšējajā stāvā ir bārs "Living". Patiesībā tas ir bārs - klubs, kas veras vaļā 18:00 vakarā. Sākumā pienācām aiz ziņkārības, jo līdz vecpilsētai bija slinkums iet, bet šo vietu jau pa dienu bijām noskatījuši. Par laimi bijām īstajā brīdī klāt, tieši neilgi pirms atvēršanas jau stāvēja ārā neliela rinda un 3 face control - apsardzes vīri, kuri pārbaudīja somiņas. Pie ieejas neko daudz nepateica, tikai to, ka īsti nezin cik jāmaksā, taču, aptuveni, kādi nieka 10€ no cilvēka par ieeju un varam ieiet paēst un no kādiem 21:00 (vai vēlāk) tur sāksies disene (līdz 1 naktī). Ieejot samaksājām 7€, tā bija sava veida iemaksa par kaut ko. Tad nu tā 7€ no cilvēka ir par to, lai varētu iet pie zviedru galda un ēst ko gribi un cik gribi (vari iet cik vien reizes gribi papildināt šķīvi), tikai dzērieni jāpērk (alus - 5€). Ēdienu klāsts diezgan plašs un vienkāršs: pangasijas fileja ar spinātiem, vistas fileja kokosriekstu panējumā, rīsi, dažādi salāti (tai skaitā tradicionālie kartupeļu), Taizemiešu zupa, ravioli, makaroni ar kaltētiem tomātiem, chilli con carne, liellopu gaļas sautējums utt. 4 lieli galdi ar ļoti lielām bļodām un traukiem pilniem ar ēdienu. Mēs tikai vienreiz uzlikām, taču varēja manīt, ka cilvēkiem bija laba apetīte. Publika pārsvarā jauni cilvēki ap 25 un klerki (jeb "zilās apkaklītes" vecumā ap 30), izņēmums bija kāds vecs večuks, kurš atnāca viens pats. Pasūtīja 1 aliņu taču gāja uzpildīties kādas 4;5 reizes + 2 zupas bļodiņas (trauki), vienreiz pat uzreiz ar 2 šķīvjiem nāca. Ēdiens nebija slikts, bet arī nekas izcils vai slavējams. Katru dienu pavisam noteikti ko tādu negribētos.